Mekongas bobteils Latvijā
e-mail atsauksmēm: mekongbobtail.info@gmail.com
Mūsu ģimenē dzīvo mekongas bobteils. Viņu sauc Fiona. Viņa ir ļoti draudzīga un mīļa ar koši zilām “dziļām” uzticīgām acīm un īpašu balss tembru. Kad vakaros visi ģimenes locekļi pārnāk mājās, viņa ir ļoti runīga un pat pļāpīga. Visur seko pa pēdām un skatās, ko mēs darām. Fiona ir ziņkārīgā un aktīva, ļoti mīl pārnesāt zobos dažādus priekšmetus, piemēram, izvalkāt konfektes no vāzes un paslēpt tās. Ja kādreiz domāju, ka manās mājās kaķa nebūs, tad tagad nevaru iedomāties savu ģimeni bez Fionas.
Mekongas bobteilu šķirnes kaķi izvēlējos, jo ļoti gribēju dzīvnieku, ar kuru varu iet pastaigā un ceļot, bet ne sunīti. Tā manās mājās ienāca Lakšmi – skaistule tortie-point krāsā. Viņa ir ļoti aktīva un tādēļ sāku viņu vest pastaigās, lai izskrien enerģiju. Es viņu pie pavadiņas neradināju ilgi, vienkārši nopirku kakla siksniņu (ir arī iemauktu siksniņa, bet tā viņai nepatīk) un pavadiņu 5m, un sāku uzreiz vest uz mežu. Viņa ātri pierada. Katru dienu, atnākot no darba, nāca man klāt un ņaudēja - ļoti gribēja vismaz reizi dienā iziet pastaigā. Katru dienu nesanāca, jo lietainā laikā viņai pašai nepatika ārā.
Viņa ļoti labprāt kāpj arī kokos. Pavadiņa dod drošības sajūtu man, jo pa mežu staigā cilvēki ar suņiem, kas varētu kaķim nodarīt pāri, kā arī dažreiz ir skaļi trokšņi, kas izbiedē kaķeni un viņa nedaudz apjūk. Vedu viņu pastaigās arī tagad ziemā… Taču ne ilgāk par 10 minūtēm. Esmu ievērojusi, ka pēc pastaigām viņa ir daudz mierīgāka. Gribēju vēl piebilst, ka pavadiņu vienmēr izvelku uzreiz līdz galam un uzlieku uz bremzītes, lai kaķis var skriet viegli - viņa tomēr ir maziņa un viegla... Lakšmi arī klausa, ja saucu viņu iet sev blakus vai pagriezties uz citu taciņu. Viņa ļoti labprāt sēž man uz rokas…
Esmu vedusi arī tramvajā viņu bez somas... Viņa ir ļoti mierīga un neraujas nekur, tikai vēro apkārtni. Ļoti patīk braukt ar mašīnu, kā arī iet ciemos pie kāda un izpētīt jaunas teritorijas - ziņkārīga bez gala!!!
Īsumā par Mekong bobtail šķirnes kaķi - vārdā Fredis.
Mūsu ģimenē Ezerē viņš nokļuva pirms gada no Daugavpils 3 gadu vecumā.
Uz to laiku mūsu lauku runcim pēc pirmajām runča pienākumu izpildēm radās nelabojams niķis apzīmēt kā savu teritoriju iekštelpu mīkstās mēbeles un, līdz ar to, viņam uz visiem laikiem ir liegums atrasties iekštelpās. Kā risinājums nāca piedāvājums Mekong bobtail šķirnes kaķis, par kuru mums nebija ne mazākās informācijas.
Pēc vienas dienas pārbrauciena no Daugavpils līdz Ezerei Fredis nokļuva mūsu ģimenē. Tā kā mēs bijām viņam sveši, bet kaķis bija jau pieaudzis, Fredis atrada mājā slēptuvi un vairāk kā mēnesi slēpās no mājiniekiem. Ēdienu un kaķa tualeti izmantoja pa nakti.
Pēc slēptuves atrašanas, Fredis sāka iepazīties ar mājiniekiem, sākumā piesardzīgi, pēc tam jau aktīvāk. Pamazām pierada un kļuva par foršu ģimenes locekli ar visām atbilstoši aprakstītajām īpašībām.
Līdz ar silta laika iestāšanos maijā, izrādīja interesi par atrašanos ārpus mājas. Laukā iepazinās un iedraudzējās ar mājas lauku runci. Attiecības starp kaķiem ir draudzīgas. Vasarā Fredim patīk atrasties laukā, teritorijā ap māju. Ļoti draudzīgs pret mājiniekiem un maziem bērniem, neko neiebilst ja bērni Fredi arī "paņurkā". No rītiem Fredis prasa uzmanību no mums katra, lai katrs viņu pabaro un tad ir OK. Patīk, kad viņam velta uzmanību.
Tagad ziemā, kad ārā ir sniegs un sals - ārpus telpām atrasties nepatīk, laikam "kažoks" nav tik biezs. Ir interese par pelēm, cik zinām - vienu bija arī noķēris.